kaut kā nepārvarami vēlies paraustīt lauvu aiz ūsām it kā zinādama ka tās uzzīmētas ar melnu marķieri viņam nemanot miegā tas nav Tavs mākslas darbs jo Tev nav melna marķiera un guļat jūs sen jau atseviški dažādos būros un vienās rūpēs paiet dienas meklējot biedrus un finansējumu katrs savam plēsoņu tiesību aizstāvju klubam tikai naktīs Tu nemierīgi grozies miega un adrenalīna badā kad viņš murrādams guļ miegā aplaizot lūpas nezināmu ne visai talantīgu taču ļoti drosmīgu mākslinieci pieminot
