kā okeāns balts pleš mūru horizonti izdegušām acīm placebo naktij balta bura rīts kur ir tas acu ārsts kam prasīt kā baltā balto saskatīt un izbālē te patiesību krāsas kā kreppapīra ziedi kapu vāzēs kā vinils ciparos kā konjaks nepareizā glāzē kā atmiņas par baltiem un par sārtiem ābeļdārziem kur dominante aklums doktrīnās un dogmās pret bara metastāzēm dzeja starojums un cerība vēl baltā balto atrast līdz iestāsies kā baltas ziemas galā pelēks nogurums
