februāra beigās rīti tik auksti pasaule uzsilst ap pusdienām kautkur un sagribas dārzā ne rakt vēl ne ravēt vienkārši pastaigāt vienkārši pabūt izeju dārzā un atrodu lietas kas aizmirstas kādreiz ne savā vietā ieaugot zemē un izbālot saulē gluži bez vainas kā ukrainā kauli mmm mmm kā ukrainā kauli noslēpju acis aiz brillēm melnām dēlam ir plinte viņs parādīs velnu niez pirkstiņš un gaida uz mēlītes aukstas aizturam elpu drīz sitīsim plaukstas mmmm mmm mmm mmm mmm mmm lejā pa trepēm un glaužas pie kājām mans okeāns klusais mans dīķis pie mājām kam zemledus sapņi par kailumu stāsti un slidu asmeņi dvēselei glāsti viss paliek un mainās kas nesadalās kā dīķis aizaug no visām malām niez pirkstiņi zaļie pār stādiņu trauslu februāra beigās zeme vēl auksta
