lūst zari no pilnības atklāsmju ābelei manai kā dzīve lūst dažreiz no visa kā gana līdz izputēšanai man kārkla stabulei nepārkliegt taures un dzīves telpa kļūst mazliet par šauru šķiet debesis sasniedz vien viltus ziņas un lētākas tikai ir sirdsapziņas lūst zari no pilnības atklāsmju ābelei manai nekas būs klēpītis malkas ābolu pīrāga uzcepšanai rūgst ābolu vīns ko stabule klusē nav iemesla satraukties dzīve vēl pusē
