kad piepildās debesis zvaigznēm klusi kā akas dziļumos atkal meklēju takas tik viegls un piepildīts kā zirga zviedziens kā pastarās dienas rīts tur mirkļos eksponējas noguruša laika jūtīgākās kārtas tur saujā mūžības kāds kumeļš satrakojies vārtās tur dzīve nesteidzīga piena ceļa malā mums atkal laimi provinciālu sniedz tev jādzen dieva govis ganos es būšu sapņu zirgu pieguļnieks
