[instrumental intro] atsaldētās domas laiks rūpīgi ievīsta savādās svešādās bet sasildoša tuvība vienalga kaut kur kavējas citās pļavās ne īsti pēc nozīmes pamazām izlietojas viss taureņspārnu trauslums kā lēta dekorācija ne pārāk pieprasītai izrādei rampas ugunis ir tikai pilnmēnes šaj saltajā naktī un apklausi vien čirkstošs sniegs zem kājām cilvēkam aizejot nolietots vienreizīgums vairs necenšas nevienam neko pierādīt šajā krāmu kaudzē gaidot savu rindu solījumu bezgalībā [instrumental end]
