nezkautkā nesanāk debesīs ietikt man laikam mākoņkalns sāpju slieksnis noaudzis krūmiem un atbalsu vajāts neatlaiž šogad uz himalajiem gaujas cilpas un daugavas loki visi ieroči tepat pa rokai mana prasība ķīlniekus neņemt tikai es sagūstīts esmu jau senāk rāznas plašumu vējiem sasiets debesu šaurību nespētu paciest velnakmens sirdī lieks arguments šī purva dzērvēm kurp atgriezties lemts