krīt garām izslāpušām lūpām aizejošā laika lāses bet kādā citā dzīvē atkal līst un dvēsele ir nomaldījies dzērvju kāsis tās citas dzīves debesīs krīt garām izslāpušām lūpām aizejošā laika lāses bet kādā citā dzīvē trauki plīst uz laimi un dvēsele kā dziesma ceļas spārnos tās citas dzīves debesīs vēl miesa kaut kā saglabājas puspamestā mājā kur laika nenovāktais liecinieks pa mazam pārtop cietušajā un dziesma dziesma nav bet apsūdzība klusa ko sankcijas ja prezumpcijai ziloņkaula spals un klusumā kad skaitu atlikumu sauso šim tuksnesim nav jaušams gals krīt garām izslāpušām lūpām aizejošā laika lāses bet kādā citā dzīvē atkal līst un dvēsele ir nomaldījies dzērvju kāsis šīs citas dzīves debesīs
